Man jau bērnībā, draugi teica tā: "Esi burvīga lelle" Mātes vārdi man pat vēl šodien skan: "Esi brīnišķa lelle" Bet šie vārdi mani baida Es no tevis citus gaidu Teic, esi mīļa man tu Vai tu bieži vien raugies kā ne viens Esi burvīga lelle Pats tu arī tā laikam nodomā Esi laimīga lelle Bet ja krūtīs manu sirdi Īsti mīlai nesadzirdi Tā, labāk nenāc nekad Blakus tev arvien es būšu pasaulē Mīļa, laba, tev dzīve būšu Tikai ne lelle vien, nē, nē, nē, nē, nē, nē Visam es labprāt gribu būt tev klāt Ne jau rotaļu lelle Sirds man bēdas jūt Sirds var jautra būt Ne jau nedzīva lelle Bet ja tu to nesajūti Ja tev tikai akmens krūtīs Tad laimi negūt nekad Blakus tev arvien Es būšu pasaulē Mīļa, laba tev dzīvē būšu Tikai ne lelle vien, nē, nē, nē, nē, nē, nē Lelle, lelle, nē, nē, lelle...