Tu pienāci man klāt
Un stāstu uzsāki
Savu vārdu nosauci
Kaut aizmirst es to spētu- to spētu
Tavi vārdi bij kā glāsti
Tik nedzirdēti īsti
Manas plaukstas drošas tavās
Beidzot esmu mājās- esmu mājās
Tu pienāci man klāt
Un stāstu uzsāki
Savu vārdu nosauci
Kaut aizmirst es to spētu- to spētu
Jo Tev tas bij tikai romāns (man, man māns)
Kā niķelis hromēts (man, man māns)
Ar melnu tinti mālēts
Manās plaukstās
Jo Tev tas bij tikai romāns (man, man māns)
Kā niķelis hromēts (man, man māns)
Ar melnu tinti rakstīts
Tavās acīs
Lai palieku Tu lūdzi
Ar mani vienmēr būsi
Manas mājas būs tavas
Nāc tik manās skavās- skavās
Tu rakstīji man vēlu
Jo domās biji tālu
Aizmirsi man vārdu
Lai citai noklusētu- noklusētu
Jo Tev tas bij tikai romāns (man, man māns)
Kā niķelis hromēts (man, man māns)
Ar melnu tinti mālēts
Manās plaukstās
Jo Tev tas bij tikai romāns (man, man māns)
Kā niķelis hromēts (man, man māns)
Ar melnu tinti rakstīts
Tavās acīs
"Es tik labi atceros, kā Tu uz mani skatījies, man likās, ka patiesāk un īstāk vairs nav iespējams
Tavas acis, vārdi, rokas, lūpas, plāni par mums kad, kas, ko un kā
Es vienkārši lidoju... tā sajūta, kad Tu saproti- IR!
To nevar izstāstīt, Tu vienkārši zini- tas ir tavs, tavs, ko tik ilgi esi meklējis un atradis!"
Bet Tev tas bij tikai romāns (man, man māns)
Kā niķelis hromēts (man, man māns)
Ar melnu tinti mālēts
Manās plaukstās
Jo Tev tas bij tikai romāns (man, man māns)
Kā niķelis hromēts (man, man māns)
Ar melnu tinti rakstīts
Tavās acīs
Man, man māns
Man, man māns
Romāns
Man, man māns
Man, man māns
Romāns