Nu reita pasamūstu dzeivūklī,
Kurā tukšuos sīnys uzrunoj mani.
Radzu vītu tukšu blokus sev...
Kur šūnakt otkon beji tu?
Ustobys styurī uzpeits ziernekļa teikls.
Iz palūdzis puče nūkoltuse aug.
Atsaceru, ka tei sen laisteita nav!
Pa aizskaru škierbu
Saule ustobā gaismu sovu mat.
Putekli nu greidys pasaceļ, kreit.
Īslāgts televizors prīkšā
Attālus maina.
Tik īrosta aina.
Pruotā dažaidi trūkšni,
Sirdī nūjauta, kas klīdz:
"Tu zaudejs esi jū!"
Grybu praseit – par kū,
Tikai vuordu vītā skaņa,
Kas kai uorpruoteiguo saucīns
Izskaņ apkuortejā klusumā.
Īeju vannā.
Nu krana iudiņs luosis piļ...
Kotrā luosī tovu apspulgu es skotu!
Palīku rūkys zam strūklys,
Lai pa saujom tevi izlītu sev prīkšā.
Tikai iudiņs plaukstā solts
Man munu apspulgu ruoda.
Līkās, ka tu mani aiz mugurys sauc.
Nā, tikai izalykuos.
Tu esi pazuduse!
Tu esi pazuduse, prūm!
Silva – es saucu tevi klusumā,
Pylna – dzeive malu i tukšuma.
Silva – tevi sātā gaida kačs,
Silva, Silva.
Virtuvē solta kopeja krūzē.
Malna kai mali,
Kū stuosteji tu maņ.
Izguožu es škidrumu.
Iz goldauta bolta.
Malns traips izaveidoj,
Apjam jis bildi,
Kas golda golā stuov.
Pajamu rūkā i nūgluostu tū.
Divi laimeigi cylvāki
Nu bildis manī verās,
Ar pierkstu golim pīsaskoru vaigam
Tavam maigi...
Varbyut pazvaneit i pasceit,
Ka pīdūdu es tev,
Grybu dzierdēt tikai: "Caw!"
Sajust tevi blokus sev.
Tikai aizjimts numurs tev...
Žāl, bet es gribieju...
Silva – es saucu tevi klusumā,
Pylna – dzeive malu i tukšuma.
Silva – tevi sātā gaida kačs,
Silva, Silva.
Dzeivē citreiz šys tys mainuos,
Suocas nu jauna,
Kaut kas pazyud, bet
Cyts otkon nu gola vysu suoc...
I skaņa!