Gaismys nūdzīst,
Palīk zāle vysa tymsa
Tikai sameideiti papeiri
Iz zālis greidys svaiduos
Skatuvis golā,
Pošā tymsuokajā molā
Saleics i nūgurs
Raud cylvāks vysu pamasts
Capuri tys nūmets zemē,
Kraklu vaļā atpūguojs,
Grymu pa seju izzīds
Klusai raud kaids klauns
Acs sovys pīviers,
Mieginoj osorys jis saturēt,
Kas skaidrys lānai zemē tak
I seju mozgoj teiru
Tikkū izruodis spūžumā
I prožektoru gaišumā
Skraideja jis pa skatuvi
I tāluoja kaidu cytu
Klauns, vysu mīļuots,
Pa skatuvi lākuoja,
Lātus jūkus stuosteja,
Tam muoksleigs smaids seju rūtuoja,
I mute tukšai, bet skaļai
Par spīti vysim applausim smējās
Tikai ratais kurs zālē
Spieja pamaneit,
Ka ocu kakteņus klaunam
Sudroba asareņa rūtoj
Cik smīkleigai tū redzēt
Klauns smīdamīs
Klauns smīdamīs
Iz skatuvis raud (raud)
Var vysys gaismys izslāgt,
Var dvēseli sov' naklausēt,
Var prūjom skrīt voi skali smīt,
Bet patīseibu nanūslāpt
Var vysys gaismys izslāgt,
Var dvēseli sov' naklausēt,
Var prūjom skrīt voi skali smīt,
Bet patīseibu nanūslāpt (ha-ha-ha)
Klauns raud,
Bet jis cylvāks
Taipat kai vysi jyut
I jam suop,
Bet iz skatuvis jis kuop
I mieginoj caur jūkim
Patīseibu ruodēt
Bet nivīns taipat naredz,
Vysi mīrā ir ar sevi
Jī smejās par cylvāku,
Kas it kai klybs i leiks
Iz skatuvis doncoj
Tikai ratais kurš saprūt,
Ka caur sovim jūkim klauns
Lyudzās i raud par pasauli,
Kas tai sovaidai īkuortuota apkuort
Klauns izīt nu cyrka,
Jam viejs sejā pyuš
Jis apsastuoj i vāroj
Vysus cylvākus sev apkurot
Kas jis eisteneibā taids?
Nivīns itū nazyna
Deļ vīnim jautrs klauns
Deļ cytim – dzeivis filozofs
Voi moz zyna jis pats,
Kas jis eisteneibā taids
Cylvāks, kuram vīnmār smīkli
Apkuort skaņ
Pi īejis cyrkā stuov cylvāks
Ar izzeimātu smaidu
Seja jam nūpītna,
Nasmaida nimoz
Acs dzilis i tuolys,
Līkās, ka tuos iz nikurīni verās
Tauta skrīn iz nuokomū izruodi,
Kurā spielej klauns, tikai cyts
I otkon jī smaida, skali smejās,
Naapsazynoj, ka izsmej poši sevi,
Ka tīši jī ir tī klauni
Ka spieļej dzeivys teātri
A cylvāks iz skatuvis
Māmais dzeivis spūguļs
A cylvāks iz skatuvis
Māmais dzeivis spūguļs
(Ha-ha-ha)
Var vysys gaismys izslāgt,
Var dvēseli sov' naklausēt,
Var prūjom skrīt voi skali smīt,
Bet patīseibu nanūslāpt
Var vysys gaismys izslāgt,
Var dvēseli sov' naklausēt,
Var prūjom skrīt voi skali smīt,
Bet patīseibu nanūslāpt