Īsaveru acīs, Saprūtu, kas man Ir gryuts kū saceit tev. Tak līkās, ka vysi – Vuordi jau pasceiti, Dzejūli uzraksteiti, Bet pierksti vīnolga Piec papeira meklej. Voi pasciešu kū jaunu? Šaubūs! Vēļ i vacais nav saprosts, Pīraksteits voi puorprosts! Da, dažreiz jiutūs – puteklis, Tik mozs. Bet tu otkol viejs, Kas papyušūt paceļ I aiznas mani prūm! A cytreiz otkon kolns, Kas ir lels i kas ceļās, Lai ītu pi Muhameda cīmā. Snīdzūs debesīs I muokūņūs es radzu Zvaigznis, kas kai acs tovys speid! Kod nakod es tovuos acīs Radzu tikai sevi A dažuraiz pasmoku Ka tu (maņ) spičkys devi. Pasaver zeme i es kreitu, Bet voi man ir(a) baiļ? Nā, nimoz, labi zynu, Ka i pazemē mes byusim obi kūpā! Dažreiz acis tovys baida, Skatīns kai zibiņs, Kas izalauž nu dabasim I manī šautru raida. Līkās, ka tovys acs – dziļa jiura, Kas škir - i sleicynoj mani. Līkās – napuorpeldēt tū! Bet par spīti es nierstu i peldu, I saprūtu, ka tūmār – Naizškiert tai myus. Kod nakod es tovuos acīs Radzu tikai sevi A dažuraiz pasmoku Ka tu (maņ) spičkys devi.