Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā Slīd vilcieni projām kā dienas Kā ēnas uz perona sienas Tu paliec šai stacijā viena vien Es zinu, tu redzi un dzirdi Šo vientuļo meitenes sirdi Bet laiks arvien ātrāk un ātrāk skrien Pa zeltītu līniju sliedes Vijas tālumā Tur aizceļo dzeja par mīlu Sapņu vagonā Bet meitene skimīgi smaida Un nākamo vilcienu gaida Sirds satrauki lūkojas tālumā Kas zina kad nākamais pienāks Nekas šajā dzīvē nav vienāds Ne visi kā pulksteņu strēles iet Uz perona vientuļi smaidot Un nākamo vilcienu gaidot Stāv meitene jauna, jau saule riet Pa zeltītu līniju sliedes Vijas tālumā Tur aizceļo dzeja par mīlu Sapņu vagonā Bet daži jau atgriežas arī Vai rudenī vai pavasarī Sirds satraukti lūkojas tālumā