Cik pazaudēts Tāds miris debesjums Nebūt ne melns Un tas nav pārmetums Tur kāds vēl mīt No rokām dienas slīd Jel piedodiet Tas skan kā pārpratums Un kad nav neka ko pazaudēt Un kad nav vairs bail kur nepaspēt Tad atliek vairs kā ieķerties Pusnakts zirgiem krēpēs un prom Mans Dievs, cik dzīvs Tāds miers neiepazīts Man doties līdz Tas ceļš ir brīvs Jau tik, tik drīz Aiz mākoņiem aust rīts Zemi ieraudzīt Tas nāk kā ielūgums Un nepārbīties No tūkstošiem Ceļā sastaptiem Pusnakts jātniekiem Un prom, un prom Tā pa īstam prom