Refrain: Ar aizvērtām acīm kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas nost. Tur nezāle vienmēr aug stipra un asa, Jo tur kur ir laime, var būt arī posts. Es stāvu pie rītausmas durvīm un gaidu Kad vērs viņas vaļā un aicinās iet. No kājām tad rasa man noskalos naidu Un vējš manas acis vērs lēnītēm ciet. Es iešu ar aizvērtām acīm uz priekšu Kur nezāles kājās tik sāpīgi dzels, Ar pēdām pret zemi tās putekļos triekšu Līdz atkal jau galvu tās spītīgi cels. Es redzēšu tikai, ko sirds mana saredz, Un zināšu tikai, ko sirds mana zin'. Kad rasu no rītiem nāk saule un sadedz, Es zinu, mans bruņinieks uzvaru svin... Refrain