Tu jau dzīve atkal tikai soli Afrodītei vēlreiz jūras putās dzimt Un es atkal ticu, un es atkal ticu Piedzimšanai savai tur pie Grieķu klints. Tu soli man, bet es jau zinu Ka šķiroties būs mazliet jānomirst Bet uzausot man nāksies nosarkt No kailuma, no pašas skaistuma. Rīta skaistums, rīta kailums spožais Afrodītei vēlreiz jūras putās dzimt Tikai diez vai vienā un tai pašā Jūrā tai ir kādreiz, kādreiz iespējams. Tu soli man, bet es jau zinu Ka šķiroties būs mazliet jānomirst Bet uzausot man nāksies nosarkt No kailuma, no pašas skaistuma. Tu jau dzīve atkal tikai soli Afrodītei vēlreiz jūras putās dzimt Bet es ticu, bet es atkal ticu Piedzimšanai savai tur pie Grieķu klints. Tu soli man, bet es jau zinu Ka šķiroties būs mazliet jānomirst Bet uzausot man nāksies nosarkt No kailuma, no pašas skaistuma.