Šķiet, atkal jau esmu atmodies rīts No visiem vējiem ar skrejošiem zirgiem, No asarām siltām, kas ezeros krīt, Es iemīlēšos tevī tūlīt. Žēl, smilšu pulksteņi krizdami plīst, Bet sapņi uz šīs zemes bērni it visi. Griež zemeslodi uz otru pusi Jau desmito reizi pēc kārtas – ak, mūžs. Es savu vājumu atnāku nīst Ar vārdiem, kas netīri dejo un krīt, Ar vārdiem, vai drīkst tevi pielūgt mazliet, Un smieklus kā smilgas vainagā siet. Uz vecajām kurpēm uzsmērēt smēru Un iemīlēties tevī tūlīt. Uz vecajām kurpēm uzsmērēt smēru Un iemīlēties tevī tūlīt.