Šo dziesmu es dziedāšu par kādu dienu, Tai kalendāra lapiņā nosaukums likts, To gaida it visi, gan es, gan mans priekšnieks, Jo tā taču piektdiena un kas gan tur slikts. Tā iet jau uz beigām, es sāku pat smaidīt, Man pagaldē soma ar aliņiem stāv, Nu kas tā par lietu, nu cik tad var gaidīt, Lai strādā mans pulkstens, tam brīvdienu nav. Paņemšu aliņu, aizbraukšu ciemos Pie draugiem kā sen bija norunāts gan. Aiz kalna pie upītes mani tie gaida, Nav labākas vietas uz pasaules man. Tad kopā slavēsim tumšo un slavēsim gaišo, Jo putas mums kausos kā kupenas stāv. Dziedāsim dziesmu par tumšo un gaišo, Jo labāka dzēriena vienkārši nav. Ja patīk tās lietas, tad nāc mūsu pulkā Un nedomā, kaut vai Tu prezidents pats, Ja sestdien un svētdien tavs laiks paiet gultā, Pie bitēm kā līdis būs pirmdien Tev skats. Tad labāk pieņemiet aliņus, aizbrauciet ciemos, Jo tā taču sen bija norunāts jums. Aiz kalna pie upītes draugi jūs gaidīs, Nav labākas vietas uz pasaules mums... Tad kopā slavēsim tumšo un slavēsim gaišo, Jo putas mums kausos kā kupenas stāv. Dziedāsim dziesmu par tumšo un gaišo, Jo labāka dzēriena vienkārši nav. Jo labāka dzēriena vienkārši nav.