Pamostos, vēl nav rīts, kaut kas traucē manu miegu, Vaļā logs ievas zied, jūtu tevi, laiks tāds pats, Bet jau cits. Augums nevar aizmirst glāstus, un par tiem Es tagad stāstu savaj sirdij. Tikai nedaudz man ļauts, Tevi ievas vārdā Saukt, Līdz uzzied un novīst un aizslīd. Paņems vējš izkaisīs, Kā es atpazīšu tevi? Es lūdzu, vēl uzziedi mānī. Nepiedodams ir rīts, diena atņem tumsai skūpstu, Bet vēl smaržo ievas zieds. Esmu tevī, zvaigznēm Acis krīt ciet, Lakstīgalas aiziet dusēt. Kā lai iemācos par Notikušo klusēt? Tikai nedaudz man ļauts, Tevi ievas vārdā Saukt, Līdz uzzied un novīst un aizslīd. Paņems vējš izkaisīs, Kā es atpazīšu tevi? Es lūdzu, vēl uzziedi mānī.