Kad zeme apstāsies, Mums būs ko pastāstīt Tiem sešiem miljardiem Kas mieru neatzīst Par to ka debesīs Mēdz teikt ka sapratīs Par to ko kaimiņš teiks Ja durvis aizkritīs Par to cik nepatiess Ir rīts ja pamosties Ir tikai pienākums Kurš sen līdz kaklam Visiem mums Par to ja aizslēdz durvis ciet Aiz durvīm kādam jāpaliek Jo kādam vienmēr jāaiziet Par to ja pieķers paslēpies Aiz mākoņiem un izliecies Par miglu debesīm vienalga ko Paspēlēsim paslēpes Slēpies tu bet es būšu brīvs Var būt ka mūs nepieķers Ālējoties debesīs. No putniem izvairies Jo tie kā ierasts skries Kaut kur uz dienvidiem Uz gubu mākoņiem Un nepateiks neviens Kāpēc tā smaržo siens Un nav kam paprasīt kas notiks aizparīt. Mums lūdzu pastāstiet Kāpēc jums durvis ciet Kāpēc mums vienmēr šķiet Ka kādam tūlīt jāaiziet Un tikai nemāciet Mums tikai lūdzu nemāciet Mūs to kā laikus apstāties Mums jāzin tikai to Kā ieskrieties un spārnos augstu pacelties Par enģeļiem kā pārvērsties Kā krist un nebaidīties sasisties Hei kāpēc man šķiet Tev vēl jāpaliek Ķer to mākoni ciet Lec jo nav vairs kur iet Un tad kad aizslēdz durvis ciet Aiz durvīm kādam jāpaliek Var notikt tā ka nesatiek Tevi neviens Ālēties debesīs, līdz miljards pēc miljarda skries līdz.