Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos Nepasauc, nepiesauc mani vēl ir augusts Vēl brīdi dārzā starp vībotnēm stāvēt tad projām doties Pie rudens kā akmens vēsa pieķlaut vaigu un atdzīvoties Gaišu un vērīgu skatu dālija manī veras Zaļi āboli ābelei brunčos kā mātei ķeras Pie rudens piekļauties cieši un sajust dzīvību plūstam Ābola sēkliņām deniņos manos sāpīgi sūrstam Zemes dzīvība puķes nāve pār plecu man raugās Nepasauc nepiesauc mani vēl ir augusts Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos Nepiesauc nepasauc mani vēl ir augusts