Nav naktīm jāmelo, ir jālido Un smaidot mēnesim soļus dzirdēsim Kā ķēmi zogas, tiem jāizlokas Ir laime jātēlo, ir jālido Kā naktīs raganām koši sarkanām Bet tu neizbēgsi, tu durvis slēgsi Ja sirds var lūzt un sadrūp putekļos Tad var smiekli plūst, var mesties kūleņos Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos Ja sirds var kust, kā alvas spalviņas Tad var sāpes zust līdz galam neīstas Pa visam maziņas un pazust mākoņos Būs ilgi jādomā, vai jālido Kā zvaigznei ezerā citā vakarā Žēl, ka nesasteidzas un laime beidzas Ja sirds man lūzt un satin putekļos Tad var smiekli kust, var mesties kūleņos Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos Ja sirds var kust, kā alvas paniņas Tad var sāpes zust līdz galam neīstas Pa visam maziņas un pazust mākoņos Mmmmmmm mmmm Ja sirds var lūzt Un sadrūp putekļos Tad var smiekli plūst Var mesties kūleņos Var sisties zibeņos Kaut pazust mākoņos Ja sirds man lūzt un satin putekļos Tad var smiekli kust, var mesties kūleņos Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos Ja sirds var kust, kā alvas paniņas Tad var sāpes zust līdz galam neīstas Pa visam maziņas un pazust mākoņos