Kā pa plānu ledu ejam mēs Tev ir bail, ka tas mūs neizturēs Drīz jau divpadsmit – Minūtes kā pērles tev pār pleciem rit Un zemē krīt Un es ņemšu tevi azotē Pa ja tu man simtreiz teiktu nē Never acis ciet, mums vēl miljons tiltiem pāri jāpāriet Būs jāpāriet... Lai vēlreiz Pienāktu klāt Un vēlreiz Sajustu kā Sit tava sirds Kamēr lāstekas saulē mirdz Un vēlreiz Vēlreiz labi būs Viss labi būs Jaunas spēļu kārtis dalīs laiks Skarbais vējš kļūs bezgalīgi maigs Troksnis norimsies, Izkusīs un okeānā ietecēs Kur tu un es Es iešu tur, kur mani sauc, Es ticu, laika mums ir daudz Kamēr deg cerību laternas uz ielām Un tad, kad spuldzes melnas kļūs, Par zvaigznēm iededziniet mūs