Rīts par agru saule spiež Un liekas kāds pa pauri bliež Vārgums māc, viss miglā tīts Un acīs māls pārlieku blīvs Tālu prātā balsis kliedz Celies, skrien un steidz Kamēr jauns un feins Laiks ir nauda, vēl galvā brēc Lai spiedz vai sēc, jo laika man ir daudz Visas dienas vienādas Pa apli tās atkārtojas Lēnā garā pamostos Un atkal silti ierošos Draugu pulks man liels un plašs Un līdzīgs mums dzīves skats Cik es sevi atceros Man nav nekas diži grozījies, nē Miera vējos plūst mans mūžs Un vienreizējs tā ritums Kāpēc man mainīt to Man nožēlot nav nekā Miera vējos plūst mans mūžs Un vienreizējs tā ritums Kāpēc man mainīt to Man nožēlot nav nekā Miera vējos plūst mans mūžs Un vienreizējs tā ritums Kāpēc man mainīt to Man nožēlot nav nekā