Esi Tu ar mani jau no pašas pirmās dienas Bet iepazinu pēc kāda laika Tevi stiprāk tieši Šķiet, kad iemācījos runāt, kad kaut ko sāku saprast Kad smadzenes pieprasa kaut ko nedaudz vairāk kā pasakas Neatceros konkrēti, kad Tevi pirmo reizi sastapu Kaut it kā nevajag piepūli, lai Tevi šeit atrastu Gan jau jautājumi, gan jau vismaz padsmit versijas Nevienu no tām man kopā neizdodas salikt necik Sava veida stress ir, ko darīt - īsti nezinu Par Tevi nevienam stāstīt arī nemaz diži negribu Viena no versijām - es vienīgais Tevi redzu Tomēr paskatoties apkārt - visur ēnas zemi sedz Nekad nav tāds brīdis, kad esmu pilnībā viens Kaut neko ļaunu nenodari, Tu esi viltīga, šķiet Kādreiz Tevis dēļ mēdzu bieži pārdzīvot Joprojām neziņa ir tā lieta, ar kuru nav viegli sadzīvot Nepazīstu Tevi vēl tagad - ēna Nevaru Tevi dabūt malā - ēna Nesatvert Tevi, man ir jau gana - ēna Nesaprotu, kāpēc Tu mana - ēna Tev ir mans veidols, manas kontūras un karkass Tavā vietā es jau noteikti prom būtu un saprastu Nebūtu Tu ne pirmā, ne arī pēdējā, nu, noteikti Tāpēc Tevi cienu un novērtēšu vairāk nekā toreiz Kad domas bija pavisam zemā kvalitātes līmenī Šodien daudzās vietās būtu šādi kandidāti izdevīgi Kas par to? mēs visi mainām sevi katru dienu Acīmredzot, visas ēnas aug mums līdz vai sarūk tieši Vai sāktu sajukt prātā, ja Tu atbildēt spētu? Nākošreiz, kad atkal garām kaut kā paslīdētu vēsi? Gan jau, par to jau esmu smagi domājis Varbūt izslēgtos no šoka it kā kāds būtu mani bojājis Viss joprojām pastāv varbūtības līmenī Bet zinu, ka jebkura lieta sagrūt rīt var zibenīgi Tu zini, ko darīšu, kopā pacelsim rokas Jautājums tāds - vai man pašam vispār savas domas? Nepazīstu Tevi vēl tagad - ēna Nevaru Tevi dabūt malā - ēna Nesatvert Tevi, man ir jau gana - ēna Nesaprotu, kāpēc Tu mana - ēna Nepazīstu Tevi vēl tagad - ēna Nevaru Tevi dabūt malā - ēna Nesatvert Tevi, man ir jau gana - ēna Nesaprotu, kāpēc Tu mana - ēna