Nevajag sapņot, mani sapņi nav tālu
Tikai jāpastiepj rokas un jātic kaut kā
Atkal 3PK artis un Emergo bīts
Joprojām liela čupa meiteņu man nedejo līdzi
Nāku tad, kad vēlos tā kā meteorīts
Un Tu nevari neko darīt, vienīgi neierubīt
Mans uzdevums nekad nav bijis kaut kur Tevi tendēt
Es tikai vērtēju - liekam katrs sevi dzemdē
Pavēro pats, vai dzīve labāka būs
Vai bez sevis redzi kādu izmaiņu saskatāmu
Varbūt būs cits skats - zāle zaļāka kļūs
Varbūt šī ir pēdējā diena, ja saki tā mums
Jo es nezinu, nē, nezinu, nezinu, nezinu
Varu tikai izskaitīt līdz viens no deviņdesmit deviņi
Kas es esmu, lai kaut ko vispār šeit spriestu?
Runāšu tik ilgi līdz būšu nenobeidzies
Es esmu neparasts, tiesa, Tev tas jāpiebeidz, miers
Un beidz manā sejā, nu, vienreiz to sviest
Nē, nu, beidz, lūdzu, manī manīt to
Pēcāk, nu, beidz, lūdzu, manī mainīt to
Nē, nu, beidz, lūdzu, manī manīt to
Pēcāk, nu, beidz, lūdzu, manī mainīt to
Mēs visi esam atšķirīgi - pareizi, nepareizi
Arī lietas tāpat vienmēr paliks - pateiktas, nepateiktas
Un Tev nav teikšanas tam, visu nav mūsu spēkos ietekmēt
Nekad nesanāks Tev visus vienos tērpos ietērpt, nē
Tev nebūs patraucēt, nebūs satraukt vēl
Lai vai kādi papildspēki, Tev nebūs pasaukt spēja
Tāpat kā aplaudēt, kad rokas esi applaucējis
Tu domā, ka esi kaut kas nozīmīgs šajā Pasaulē?
Un es neatbildēšu, skatīšos un gaidīšu datus
Viss ir mūsdienās uz paplātes un to tikai vari mainīt pats
Tev palika bailīgi, saki? vai sāka smaidīt kakti?
Brīvība ir tik liela, ka kontrole paliek kaitīga pat
Un nevar to aizdzīt taču kā aizmirst kaislīgas naktis
Mēdzu aizliegt sev to, kas ir it kā vajadzīgs stuff's
Bieži šādi meklēju atbildi un neatrodu to
Jāatzīst, ka brīžiem es nesaprotu neko.
Nē, nu, beidz, lūdzu, manī manīt to
Pēcāk, nu, beidz, lūdzu, manī mainīt to
Nē, nu, beidz, lūdzu, manī manīt to
Pēcāk, nu, beidz, lūdzu, manī mainīt to
Beidz, lūdzu, manī manīt to
Beidz, lūdzu, manī mainīt to
Beidz, lūdzu, manī manīt to
Beidz, lūdzu, manī mainīt to