Dzīve ir skarba, bet ieskaidroju sev, ka tā ir skaista Bet nezinu, vai risinājums ir tas labākais Es pat jūtu, kā no stūra uz mani skatās laiks Un tas, ka tēloju, ka to neredzu - būtu mazākais Tu jau vari teikt, ko Tu gribi - bet es zinu, man tas nelīdzēs Vari motivēt citus, es jau vienreiz viens pats līdu ārā no bezizejas Kad šķiet, ka vairs nenotiks nekas labs, un saule vairāk nekad nespīdēs Bet vai tad Tu pats nekad neesi bijis pailgāku laiku ar bēdīgu seju? Man laikam ir labās un sliktās dienas Bet gribu būt vispār viens Nezinu, kā lai izstāsta tieši Es šobrīd neko nejūtu, bet it kā ciešu Un ko man tagad darīt? tas vēl cietāks rieksts Priecāties? tā ir vēl viena mistika Bet es smaidu, esmu jau pieradis, ka ir slikti Gan jau es iztikšu, man ir jaunas misijas Daru to, kas jādara, kaut nelabi viss ir To nevar citi, bet kuram ir viegli? Vienam finanses, otram emocijas spiež Kaut kas par plānu un kaut kas par biezu Nekad nebūs labi, grūti balansēties Bet viss ir labi, ja Tu prasi - kā man iet? Ir tik viegli visu sākt, bet ne apstāties Dzīve ir skarba, bet ieskaidroju sev, ka tā ir skaista Bet nezinu, vai risinājums ir tas labākais Es pat jūtu, kā no stūra uz mani skatās laiks Un tas, ka tēloju, ka to neredzu - būtu mazākais Tu jau vari teikt, ko Tu gribi - bet es zinu, man tas nelīdzēs Vari motivēt citus, es jau vienreiz viens pats līdu ārā no bezizejas Kad šķiet, ka vairs nenotiks nekas labs, un saule vairāk nekad nespīdēs Bet vai tad Tu pats nekad neesi bijis pailgāku laiku ar bēdīgu seju?