Uz sērkociņu kastītes
Sēd punduris no pagātnes
Un atklāj savu lielo sapni vaļā.
Tas nav nekas tik saprotams
Kā mūsu skumjais jautājums
Kā ātrāk nokļūt lokā apburtajā
Un tad vērodams ik soli mūsu dejā
Pa dzīves taku lejā
Sirmais bārdainis ar platu smaidu sejā
Runāja mazliet
Nav vietas tādas pasaulē
Kur elpotu mēs tā kā te
Es sajūtu to smaržu dzīvošanā (dzīvošanā)
No pašas pirmās sekundes
Līdz sabiršu kā smiltis es
To noglabāju dziļi sirdī savā (savā)
Un tad vērodams ik soli mūsu dejā
Pa dzīves taku lejā
Sirmais bārdainis ar platu smaidu sejā
Runāja mazliet
Starp koku lapām sarkanām
Spīd brīnums košs, bet neredzams
Tā ir tā skaistā smarža prātā manā
Ja acis atver plati ciet
Un iekšpus paveras mazliet
Tad galva noreibst, sevi ieraugot
Un tad vērodams ik soli mūsu dejā
Pa dzīves taku lejā (pa dzīves taku lejā)
Sirmais bārdainis ar platu smaidu sejā
Runāja mazliet (runāja mazliet runāja mazliet runāja
Mazliet. tik ogļu melns un trejdeviņi trejdeviņi
Slepens
Bij vīra stāsts
To visu dzirdēju un laimīgs devos projām
Pavisam citāds)
Un tad vērodams ik soli mūsu dejā
Pa dzīves taku lejā
Sirmais bārdainis ar platu smaidu sejā
Runāja mazliet
Tik ogļu melns un trejdeviņi slepens
Bij vīra stāsts
To visu dzirdēju un laimīgs devos projām
Pavisam citāds (tik ogļu melns un trejdeviņi slepens
Bij vīra stāsts
To visu dzirdēju un laimīgs devos projām
Pavisam citāds)
Tik ogļu melns un trejdeviņi slepens
Bij vīra stāsts
To visu dzirdēju un laimīgs devos projām
Pavisam citāds