Saule uguns pirkstiem veidoja Tavu profilu mākoņu javā Un saulei blakus tu staroji Zilajā debesu pļavā. Vaibsti mākoņu skulptūrā iegūlās Mīļi un pazīstami,- Tik mirkli, tad projām tu slīdēji, Kā atspulgs, kas ūdenī pamirdz. "Jel uzklausi mani", tad saucu tev, "Tu nedrīksti aizlidot, dzirdi", Bet vārdi pār lūpām nenāca, Tie sadega dziļi sirdī. "Jel uzklausi mani!" Tad manīju, ka ēna tev pāri skrēja Un tāles uz brīdi satumsa, Un vaibsti tev nodrebēja. Tu saprati mani, tu saprati, Bet tikai mirkli tas bija, Tad vējš tevi gabalos samala - 2x Un tālumos izkaisīja.