Vecpilsētas ielās vakars ēnas klāj
Soļus skaitīt gurdais bruģis stāj
Saplūstot ar ēnām, neievērots, lieks
Vientuļš pretī nāk kāds svešinieks.
Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc?
Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds?
Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs -
Vai Tu savējais vai esi svešinieks.
Skatlogi kā bākas, spožas gaismas lej
Krāšņu dzīvi solot pasaulei.
Svešā vīra skatiens logiem garām klīst
Liekas dzīvi šo viņš nepazīst.
Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc?
Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds?
Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs -
Vai Tu savējais vai esi svešinieks.
Kautkas vīra sejā šķiet tik pazīstams
Svešais skatiens truls un saprotams.
Vientuļš dzīves steigā un starp ļaudīm lieks,
Pats sev reizēm esmu svešinieks.
Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc?
Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds?
Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs -
Vai Tu savējais vai esi svešinieks.
Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc?
Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds?
Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs -
Vai Tu savējais vai esi svešinieks.
Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc?
Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds?
Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs -
Vai Tu savējais vai esi svešinieks.
Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc?
Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds?
Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs -
Vai Tu savējais vai esi svešinieks.