Viņai patīk, kad izdabā
Viņas siluets manā istabā
Tas ir velns sapņu sievietes izskatā
Un viņa neliek mieru man
Viņai patīk, kad izdabā
Viņas siluets manā istabā
Tas ir velns sapņu sievietes izskatā
Un viņa neliek mieru man
Viņa nogalina mani, to nezinot
Viņa manā prātā, to negribot
Viņas eksistence neliek mieru
Manā prātā haoss, jā
Es cenšos rast sev vietu
Viss brūk, stikli pārvēršas lauskās
Eju garām tavām mājām un mans ķermenis raustās
Tā pasaule tik maza, tā pazūd manās plaukstās
Es saku "viss okei", bet apzinu, ka nav tā
Es nevaru izteikt tavu vārdu, nejūtot stresu
Tu esi vainīga, bet kāpēc sajūta, ka vainīgs es
Vainīgs es?
Vainīga esi tu, bet es nejūtos laimīgs bez tevis man klāt
Tu ej projām, bet es gribu, lai tu nāc
Stāsts beidzas, man uz kreisā pleca velns, bet tam mugurā kleita
Viņai patīk, kad izdabā
Viņas siluets manā istabā
Tas ir velns sapņu sievietes izskatā
Un viņa neliek mieru man
Viņai patīk, kad izdabā
Viņas siluets manā istabā
Tas ir velns sapņu sievietes izskatā
Un viņa neliek mieru man
Tu labāk nogalini vai nolādi
Es redzu tavu foto, man uzmetas zosāda
Lai cik tālu mēs būtu, no domām netieku projām
Un tās visas tikai manu ego padara kroplāku
Es gribu projām, jā
No savām domām, jā
Viņai patīk, kad izdabā
Viņas siluets manā istabā
Tas ir velns sapņu sievietes izskatā
Un viņa neliek mieru man
Viņai patīk, kad izdabā
Viņas siluets manā istabā
Tas ir velns sapņu sievietes izskatā
Un viņa neliek mieru man
(Viņa neliek mieru man)
(Nē, viņa neliek mieru man)
(Viņa neliek, viņa neliek, viņa neliek mieru man)
(Viņa neliek mieru man)
(Nē, viņa neliek, nē, viņa neliek)
(Nē, viņa neliek mieru man)