Yeah, yeah
Jauns vīrs, padsmit gadu
Ar dusmām viņš cīna badu
Vietā, kur ir jābūt miera
Viņš neredz ne grama labu
Un, lai cīnītos ar naidu
Tam vajag kādu gramu labu
Jau no bērnības tik agras
Tie crackheadi un lamas
Cirkulē pa māju
Atmosfēra tīri vāja
Tik vāja, ka pat nevarētu
Nostādīt uz abām kājām
Tajās asinīs ir jūtas
Tik daudz cilvēku, ka viss te jūk
Viņa zeme trīc
Un jumts brūk
Jā, zem jumta nemiers
Neliek mieru viņam nedienas
Viņa paša vella māte
Tikai izrādīja necieņu
Un viņš neciena, ja viņu nicina
Tēvs rokas vicina
Nav neviena mājās
Kurš nebūtu jutis sitiena
Neiet ārā no istabas
Izmisums viņu mitina
Viņš nejūt līdzi citiem
Jo citi par sāpēm ķircina
Viņam divi plāni
Plāns A un plāns B
Slēptās lapās plāno
Ko, kā un kādēļ
Plāns A
Ļauj man aiziet, ļauj man aizmirst
Neskaitāmas reizes
Kad radīji liekas raizes
Nezinu neko
Un nezinu, kur man iet
Bet salīdzinot ar šo
Jebkur es varu atrast mieru
Dzīves skola
Mani sagaidīšot ielas
Ja es strādāšu pietiekami
Tad nopelnīšu cieņu
Ja nesanāks
Tad mana sirds man neliks mieru
Un cits man nekas neatliks
Kā tikai plāns B
Viss pa galam
Mana dzīve nav ne laba
Viss ir sadauzīts un sadalīts
Pa sīkām nieka daļām
Un es dalījos ar visu
Ar visu, ar visu
Kas man tikai bija
Bet, kas bija, izbija
Viss sīki, smalki izsijāts
Un mani atkal nomāc raizes
Tikai šoreiz esmu vājš
Manās rokās ir žilete
Manas sāpes rada laimi
Man neviena nav apkārt
Bet tik un tā jūtos vainīgs
Ja savas sāpes var izliet
Tad leju bazgala spainī
Bet man nepietiek
Manai dzīvei nav jēgas
Ja tev pakaļ skrien dēmoni
Mani dzenā manas ēnas
Un es jūtos tik zemu
Pa dzīvi esmu nekas
Ja es pazustu tagad
Mani neviens neatrastu
Kā var zaudēt pret sevi
Savu prātu un savu rīcību
Ja man dotu otru iespēju
Tad es zaudētu divcīņu
Kā var zaudēt pret sevi
Savu prātu un savu rīcību
Viņa pēdējie vārdi
Pirms viņš atņem savu dzīvību