Nakts un auksti vēji nes Vēstules bez atbildes Skurstenis kauc vējiem līdz Atmiņām degt nepalīdz Liesmas lēni vārdus skauj Teikumus prom dūmi rauj Bet vārdi, kā zināms, nedeg Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk Kā sapnī vasaras naktī Mēs mulsām dejas taktīs Kā no kraujas kritām Un atkal dejojām līdz rītam Dejojām līdz rītam Spogulis, kas starus lauž Mirkli patiesības pauž Un atspulgs, ko tajā redzam Var uzpūst ogles, lai uguns deg, ko reiz dedzām Kā sapnī vasaras naktī Mēs mulsām dejas taktīs Kā no kraujas kritām Un atkal dejojām līdz rītam Atkal dejojām līdz rītam Dejojām līdz rītam Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk Kā uzpūst ogles, lai deg uguns, ko reiz dedzām Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk Kā uzpūst ogles, lai tās deg, kā toreiz dedzām Kā sapnī vasaras naktī Mēs mulsām dejas taktīs Kā no kraujas kritām Un atkal dejojām līdz rītam Dejojām līdz rītam