Tu atvēri mani ar nazīti Un nu es vairs nevaru aizvērties ciet Tik' tu tik labi tumsiņu pazīsti Tik' tavā upē ledus vasarā iet Tādas muļķīgas kļūdas muļķīgi atzīt Un iekšas uz ārpusi pamazām dziest Es paveros priekšiņā tavā sacīt Tāds pirmssvētku mākonis sāk mani spiest Te ir sakaltis mūsmāju māls Uz saulaina stūrīša stropā Tu asini šķipsniņu sāls Pa pakāpienam uz griestiem Pa solim uz labības lauku Es mūsu pēdu nospiedumus Pa vārtiņiem ārā slauku Un atkal laiku pa laikam Pa pilienam karotē darviņa tek No medusmucas apmales trauslās Krīt ciemata mācītāja grēks Te ir sakaltis mūsmāju māls Uz saulaina stūrīša stropā Tu asini šķipsniņu sāls Pa pakāpienam uz griestiem Pa solim uz labības lauku Es mūsu pēdu nospiedumus Pa vārtiņiem ārā slauku Tā sajūta nedzīst tik ļoti Cik ļoti varētu dzīt. Laiks parādīs ceļu no sevis uz iekšā Pa pakāpienam uz griestiem Pa solim uz labības lauku Es mūsu pēdu nospiedumus Pa vārtiņiem ārā slauku Pa pakāpienam uz griestiem Pa solim uz labības lauku Es mūsu pēdu nospiedumus Pa vārtiņiem ārā slauku