Es paceļu karogu, baltu un tīru Es izstāvu nakti un sagaidu rītu Visskumjākie vārdi, tie pamet šos krastus Lai pazustu jūrā kā kuģi bez masta Tu nemāki melot, viss rakstīts tev sejā Kā dervišs tu griezies vissvētākā dejā Kā lavīna velies tu lejā no kalna Vien noslaukot viltu, dzimst dzīvība jauna ♪ Tu prasīji kaunoties sirds manas cenu Kā, tēmējot augstu, var trāpīt tik zemu Ir visumā šajā sen nerakstīts likums Pēc visaugstākā kalna nāk viszemākais kritums Es laižos lejā Kā lēnā dejā Tiksimies nākamā cēlienā Es paceļu karogu, baltu un tīru Es izstāvu nakti un sagaidu rītu