Es pamodos no dīvainas skaņas, Lai redzētu kā tieši virs manis Taurenis, kas tiecas uz āru, Pret tavu logu triec savus spārnus. Es nebūšu tur, kad tev mani vajadzēs Es neceļu trubu, kad tu zvani bazarēt Es neskumstu boo un dzeru alu Parīzē Un man nešķiet, ka tu, ka tu man vari palīdzēt. Tu pamodies neilgi pēc manis no gandrīz tik pat dīvainas skaņas, Tikai šoreiz tā biju es, kas pret tavu logu trieca savus spārnus Visi kuģi grimst, ja es sēžu pie stūres Es biju tur uz 100, bet atkal jāsāk no 0 Vai tos var saukt par meļiem, kas paši tic tam, ko tie jūt? Tikai laikam ejot viņu patiesības brūk. Es nebūšu tur, kad tev mani vajadzēs Es neceļu trubu, kad tu zvani bazarēt Es neskumstu boo un dzeru alu Parīzē Un man nešķiet, ka tu, ka tu man vari palīdzēt. Visi kuģi grimst, ja es sēžu pie stūres Es biju tur uz 100, bet atkal jāsāk no 0 Vai tos var saukt par meļiem, kas paši tic tam, ko tie jūt? Tikai laikam ejot viņu patiesības brūk.