Es meitiņa, rozīt', cukuriņa dozīt, Neliekos ne dzirdis kā pukst puišu sirdis. Tikai tev tam vienam, smaidu augām dienām Es – nekā vairs neizmainīt. Pieņemsim par labu – manu šķelmu dabu. Ko nu, mīļais, pūties, aizvainojies jūties, Pieņem mani – rozīt', tādu kāda esmu Es! Tas nav nekas, ja krūtīs perinās (Ja krūtīs perinās) Man šobrīd velniņš mazs. Var būt no tā, ar laiku izšķiļas (Ar laiku izšķiļas) Kāds eņģelītis mazs. Velti ļaudis sodās, jauna es bez goda Vīpsnājot vien eju, sasārtušu seju. Tikai Tev tam vienam smaidu augām dienām Es – sāp sirds šais nevalodās. Tas nu ir par traku – klausies, ko Tev saku Vīze netaps zābaks, tāpēc, mīļais, labais, Pieņem mani – rozīt', tādu kāda esmu Es... Tas nav nekas, ja krūtīs perinās (Ja krūtīs perinās) Man šobrīd velniņš mazs. Var būt no tā, ar laiku izšķiļas (Ar laiku izšķiļas) Kāds eņģelītis mazs. (Tikai Tu, tikai Tu, tikai Tu) (Tikai Tu, tikai Tu, tikai Tu) Tas nav nekas, ja krūtīs perinās (Ja krūtīs perinās) Man šobrīd velniņš mazs. Var būt no tā, ar laiku izšķiļas (Ar laiku izšķiļas) Kāds eņģelītis mazs.