Melnai dzelmei pāri līgodams, Mūžs kā saule aiztek spīgodams, Tā kā stikla pūtējs liktens dzīvi pūš Cauri ēnu spēlēm līganām. Vai tas stikla pūtējs Nav mans vecaistēvs Pašā vidū liesmu spīganām. Mēmo stundu pārcērt stīgojot, Tēvs man kādreiz teica ģīgojot, Viltus spēli melnu glaimu vēji auž, Ierauj dzelmē tevi tīkojot. Kam ir rokās stīgas, Ko reiz devis tēvs, Tas virs dzelmes līgo ģīgodams.