Gribu, lai mani sabrauc Ielās dārdošie rati. Gribu, lai mani samaļ Kā akmens plati. Velti alejā kailā Strazds dziesmu svilpo Par to, kā izgaro zeme Auglīgās ilgās. Tik tie, kam acīs vēl debess Sviež varavīkšņu starus, Tic, ka atdzims no jauna Ik pavasari. Kā zāle, puķes un koki, Biklās stirnas Nezūd un neaiziet bojā Laika dzirnās. Akmeņiem velti stāstīt Par dzīvi un maiņu Alejā skumjā un kailā, Kur putekļi klaiņo. Gribu, lai mani sabrauc ielās dārdošie rati, Gribu, lai mani samaļ Kā akmens plati.