Pat kad apstākļi ir skarbi Man ir nātrija trūkums mutē nav sāļa garša Viņi dirsīs pēc tam lupīs tā ir karma Esmu palicis bez jumta bet nekad bez darba Tagad piebraucu ar to ko sauc kas tā par marku Šodien ir tas laiks pie kura vaļā lūkas taisām Pateicīgs par to kas ir Bet eju uz to lai man būtu vairāk Manevrējot cauri visām čūskām maitām Skaties kur sper soli ejot mūsu gaitās Braucu bez kauna, pret straumi Nekad nemainot virzienu Būs skauģi pusdraugi draudi un tie kas grib dirsties Bet es skaitu tūkstošos naudu Un meklēju sirdsmieru Sāku ar sevi rādu piemēru Rādīt nevajag ar pirkstiem Man jaunas shēmas jauni mērķi Uz ko tu skaties pacan Jums nav nekādas muļas jūs to dariet skatam Jaunas drēbes jaunas ķēdes Bez blatiem pacan Tu tik tēlo ka neredzi Bet pa acu kaktiem skaties atkal Tu nelikies ne zinis uz mani skaties tagad Tu skaties tagad Tu nelikies ne zinis bet uz mani skaties tagad Skaties tā Tu nelikies ne zinis uz mani skaties tagad Tu skaties tagad Tu nelikies ne zinis bet uz mani skaties tagad Skaties tā Nekas cits man neatlika liecu muguru bij tādi laiki Atlieku piķi tagad un skatos gaišumā taisnu stāju Mūsu skeptiķi skan vēl absurdāk Vērojot savu seju mūsu jauno tačku atspulgā Kad pa ilgu laiku burās iepūš siltu gaisu Turam bildi skaidru dodamies uz pilnu tvaiku Sapļaki smilkst vaid vienmēr meklē citos vainu Pasties uz mums un viņiem atsķir vilkus aitas Bij' jāpiedzīvo zemas jūtas sapņoju un devu pūles Sapņos redzēto nu turu rokās tā kā deja vu Pēc maisa eju tā ka kedas kūp Ja Tu neej diez vai mums pa ceļam būs Šķirnes kuru nosaukumus nezinu Manos pirkstos kūp uz terases jumta tu redzi mūs Tie kas teica ka šie pacani nu netiks tālu Paši ir par slinku lai pat izdarītu secinājumus Kas ir Tu nelikies ne zinis uz mani skaties tagad Tu skaties tagad Tu nelikies ne zinis bet uz mani skaties tagad Skaties tā Tu nelikies ne zinis uz mani skaties tagad Tu skaties tagad Tu nelikies ne zinis bet uz mani skaties tagad Skaties tā Es būšu pirmais kurš uzliks uz mums Pirmais kas ticēja ja nu mēs tiešām uzvaram Pēc tam iekšā mašīnā citēju tupaku Turu glāzes no sudraba Katrs mirklis svarīgs tāpēc to uzsveru Man vajag ko mierīgāku Nevis uztraukties par uzturu Vienmēr kad ko sāku Kāds mani attura Kā Neredzama siena Tā seko kopš dzimšanas Spiež mani pie vietas No tās izbēgšu pēc miršanas Visi gadi bija grūti un nepalika vieglāk Tas nenāca vienkārši vienmēr kāds priekšā Bet Strādāju kā velns nav ellē par mani lielāks Man nav bail paņemt katru brīdi Un nav laika piestāt Tie redz priekštelpu ne iestādi Visādi gadās atliek tikai grozīties Līdz atkal sanāks Viņi pārsteigti kad sāk izdoties Nav vairs smieklīgi bet turpina skatīties Cerot ka tu padosies