Staigāju savu mietpilsoņu pēdās Pie tirgus pazūd cerības bēdās Alkāns noliek kārtējo pudeli Bet pacels to vēlāk Krustojuma attālumā ir Tā dzīve ko visi vēlās Bet līdz taisnei netiec kamēr seko ēnām Es mēģināju lēnāk es gāju tālāk Ar katru soli ko spēru Mani nīda ar vien vairāk Mani atmeta par metriem Vai tā ira jābūt Vai tā notiek ar citiem Vai esmu zem lāsta Man tā sāk šķist citreiz Kāpēc šis krusts Mums visiem ir jānes Dzīve ir nežēlīga Tevi izmeta jo tu izdedz Vīra liktens vai samierinies Vai izliecies ka zaibis Tevi nomaina nākamais Kad kļūsti par zemi tad viss Paliek tik stāsti par vieglu dzīvi Kādas nebija Visu sasniedz savām rokām Pohuj tavu cieņu kuras nеbija Pāris asaras uz zārka No dažiem kas tiešām tevi mīl Līdz nāks tumsa viеnaldzība Noslēgsies aplis pienāks citu kārta Mana dziesma skanēs es tikšu tam pāri Kāds atkal starp bloku namiem liks manas sāpes Liks manus vārdus atcerēsies kādreiz Skries tajās ielās kur es stāvu Tad lai mēģina mums ko pārmest Es neredzu sevi vairs spogulī Tas sākas