Istabās, kurās augu, audzināju raksturu
To, ko tajās pieredzēju, es uz dzīvi paturu
Ārpus tām, un tajās viegli varēju pazust
Istabas par murgiem bieži pārvērta manus sapņus
Istabās, kurās augu, audzināju raksturu
To, ko tajās pieredzēju, es uz dzīvi paturu
Ārpus tām, un tajās viegli varēju pazust
Istabas par murgiem bieži pārvērta manus sapņus
Neesmu nodzīvojis gana ilgi, lai visu izprastu
Vēl sapratis, kāpēc pasaule tiešī šāda izskatas
Kāpēc pie dažu kakliem ir kaklsaites, ne izkaptes
Kāpēc dzimu tur, kur bija manas pirmās istabas
Saplēstas tapetes. Tās laboju ar plakātiem
Čīkst gultām atsperes. Citiem labākas tiek
Citiem pēdējais paldies skanētu par apstākļiem
Kuros ģimene cīnās, lai nebūtu jāklausa parādiem
Ceļš no bērnudārza līdz mājām diezgan auksts
Vecās drēbītēs, visiem nepienācās vienādi daudz
Mamma rāvās Rīgā naktsmaiņās līdz ienāca nauda
Pēdējais, ko iemācija tēvs - to kā sienās auklas
Tie bija laiki, kad visi gribēja kļūt naudīgāki
Mammai un vecmāmiņai nācās mani audzināt
Starp deviņdesmito bērniem, stāstu daudz ir tādu
Reti tāds par vecāku ilgiem gadiem laulībā
Istabās, kurās augu, audzināju raksturu
To, ko tajās pieredzēju, es uz dzīvi paturu
Ārpus tām, un tajās viegli varēju pazust
Istabas par murgiem bieži pārvērta manus sapņus
Istabās, kurās augu, audzināju raksturu
To, ko tajās pieredzēju, es uz dzīvi paturu
Ārpus tām, un tajās viegli varēju pazust
Istabas par murgiem bieži pārvērta manus sapņus
Ceļu no mājām uz skolu ļoti labi atceros
Uz tā mani taisnu turēt spēja basketbols
Laukums vienīgā vieta, kur protokolus pildīju
Laukums bija tā vieta, kas spēja sasildīt
Nebija man laika ielām, problēmām ar mentiem
Par to paldies istabas sienām un senčiem
Abas mammas līdz kapa malai spēšu slavēt
Viņas deva man visu, deva visu, ko varēja
Istabās, kur mācījos es novērtēt tuvākos
Tur redzēju, kā paģiras dziedē ar šņabi uzlāpot
Kuru pudeles brālis pa logu klusām dod
Mani reizēm veda uz skolu, ar risku uzvākot
Istabās mācījos, kā smird cīgas, paģiras
Joprojām to jūtu. Laikam ilgi dzīst atmiņas
Istabās sapratu - augs pienācīgi mans dēls
Tas bija pēdējais, ko iemācija mans tēvs
Istabās, kurās augu, audzināju raksturu
To, ko tajās pieredzēju, es uz dzīvi paturu
Ārpus tām, un tajās viegli varēju pazust
Istabas par murgiem bieži pārvērta manus sapņus
Istabās, kurās augu, audzināju raksturu
To, ko tajās pieredzēju, es uz dzīvi paturu
Ārpus tām, un tajās viegli varēju pazust
Istabas par murgiem bieži pārvērta manus sapņus