Ne jau tamdēļ savas dziesmas dziedu Lai es vienreiz varbūt slavens kļūtu Kamēr sirdi nesu es kā ziedu Kaut ar jums es vienmēr kopā būtu Ielas, ielas, kur jau basām kājām Tik daudz peļķes izbridis es senāk Kur nekad vairs māte mani mājās Mazos bērnu ratos aizstumt nenāks Kur es skaitījis, cik naglu auto riepās Straumēs pludinājis papirosu galus Tad, kad redzējis es lapas plaukstam liepās Un no ielas smaržām reibis kā no alus Un kad prom no jums man kādreiz jāiet Sāp, neviens, neviens to nevar līdz just Projām aiziet neklausa man kājas Gribas ņemt kā čemodānu līdz' jūs Gribas ņemt kā čemodānu līdz' jūs Kā čemodānu līdz' jūs Kā čemodānu līdz' Jūs