Elektrība sit, gar šķirbām vējš Dusmīgi skan augšstāva zvans Nepazīstams vīrs uz palodzes
Domīgi sēž, neveikli tā uzrunā ♪ Paklausies, kā triec tie no augšstāva Šķendējas viņš, izlietnē pil Paskaties, kā zib tie ekrānā Kas man no tā, aizgriežas vīrs, nosaka ♪ Tagad vai nekad, nu izšķiras Viņi vai mēs, prātīgi lēš Dialektika un dūre krīt Tējkanna svilpj, pasniedzas vīrs, noskaita ♪ Es esmu pulkstens, kurš pats sevi uzvelk Es esmu vējš, kurš pats sevi pūš Es esmu jautājums, kurš pats sevi atbild Es esmu svētais, kurš pats sevi lūdz