Šurpu, turpu vēji loka Purva bērza galotnīti; Šurpu, turpu tautas groza Tēva dotu padomiņu. Tek saulīte launagā, No launaga vakarā; Tā tecēja mans mūžiņis No jaunuma vecumāi. Diži meži, platas lapas, Veci vīri, gudri vārdi;- Mežs ar savu dižumiņu, Vecs ar savu gudrumiņu. Laima manim zirgus jūdza, Zalktis ceļu ritināja, Laimas vīta man grožiņa, Zalkša pīta pātadziņa. Augsti kalni, vīksnes celmi, celmi, Tur aug kuplas atvasītes, atvasītes; Veci vīri, sirmas bārdas; Runā gudras valodiņas. Veca tēva sirma bārda Zem ozola pabirusi; Jauni ļaudis lasīt gāja Padomiņa gribēdami. Laima manim zirgus jūdza, Zalktis ceļu ritināja, Laimas vīta man grožiņa, Zalkša pīta pātadziņa. Laima manim zirgus jūdza, Zalktis ceļu ritināja, Laimas vīta man grožiņa, Zalkša pīta pātadziņa.