Esmu diezgan bieži dzirdējis ka daudziem laime trūkstot
Lūko izbēgt bailes lūdzot laikam tāds ir viens no tūkstots
Kuram zvaigznēm plaukstās
Kūstot starp tiem pirkstiem iztecinot raizes
Taisnā ceļā uz to paradīzi aiznes
Kamēr kādam vīram barters trauslā dzīvība pret maizi
Kāpēc lietus traukā reti iepilina laimi
Kur tā slēpjas
Jūtu ka tā ir tepat blakus
Es bēgu bēgu no sevis plēšu ārā no galvas matus
Nekas cits kā paša prāts tev nedāvās balvu
Pat metālā kalti pakti dzēsīsies ar laiku
Bailes kā spailes nelaiž vaļā saka lai gaidu
Es pacietību biju sakrājis bet izgāzu spaini
Kritu lejā ilgi gulēju blakus tiem piešiem
Gaidīju garīgu dāvanu ko deva Pāvils korintiešiem
Prāva nolēma ar viesiem kopā mani pie koka piesiet
Mēs palaidīsim vaļā kad jūs pats sev apsolīsiet
Sevi patriektu no sevis jo ne ar visiem satieku
Katru tikšanos ar cilvēkiem vienmēr es atlieku
Laika trūkums tā sadalījums mani testē
Vai es tikšu ar to galā netiekot aiz restēm
Dzerot alkoholu litriem skatos spogulī ikdienu
Katra diena kā pārdomas par iepriekšējo dienu
Cik ilgi no sevi mukt
Kā visi uztvers ko es saku
Es tak topīju huiņu cieņu nevar dabūt par blatu
Kā hatu ko īrē lati saspiež mani spīlēs
Tā visu dzīvē neļauj strādāt neļauj gādāt brīvē
Nevar atteikt nevienam bet kas mani žēlos
Kā tēls tēlo tev palīdzu pats palieku mēslos
Kamēr sēžat zelta krēslos es galvā ceļu būdu
Kas kādreiz paliks par īstu jā tas mani kūda
Darīt sūdus pālī tuviniekiem pāri arī
It kā piedošanu paprasīšu un lieta darīta
Man seko tumsa vēro mani spogulī liek man svīst
Iekšās trīc nav kur līst ausīs sīc bāls kā krīts segās tīts
Sagaidīts rīts pateicīgs ka vēl esmu dzīvs
Jo likās drīz jau pēdējais brīdis
Ja sanāk aizmigt tad pamostos bez elpas
Kad ķermenis guļ prāts skrien no debesīm uz elli
Astrālas radības mana prāta radītas
Uz tumšu aizu vedina šķiro prātu no apziņas
Bez sakariem bez saziņas galvā domu paģiras
Miglainas atmiņas no vakardienas sarunas
Morālas samazgas no mediju marasma
Plastikāta harizma sēž smadzenēs bez balasta
Krīt gāžas sit pa neironiem kā kiks
Cik tiks līdz tai paradīzei kur rokā tas piķis
Arī mani piespiež ļauties prasts mārketinga triks
Arī manī sēž mietpilsonis zombijisks tips
Bēdz bēdz bet ja nes tad nes to tīru
Es trūkumus izgriežu no sevis tā kā apendicītu
Es neredzu vīrus ar netīru dīlu vārdi kā verbālas spīles
Ej dirst tie kuri netic uz pirksta cilpas ar sitienu
Man nevajag netaisi te cirku liriskie klauni kas sirgst
Bet vai tad tiem cieņa nenāca vispirms
Un es cildinu šo cilti nesu siltumu bet ne siltu
Augša absorbē tos visus sūdus kā pop filtrs
Vai pamosties bez bildes cilvēkos tas biedēs ilgi
Vēl uz ilgu pazuda filma glāze pilna apziņu pilda
Ejot pāri aiz sevi atstājot tiltu
Laikam esmu iztēlojies šo vietu vairāk nekā siltu
Tu saki ko
Kāpēc prasi man to
Ja nespēj uzasināt ieroci un to pielietot
Vilina tos acīs pilina lietus jo
Nespēj ar pagātni sevī no tagadnes bēgt prom
Viss te tiek pa plauktiņiem sakārtots