Tu tik skaisti Māki pateikt "Labrīt!" Un es nezinu, Ko man tev sacīt. Es Tevi redzēju sapnī - Nomodā būdams. Tu tik skaisti Māki pateikt man "Nē!" Un es nezinu, Ko man Tev prasīt, Jo mana remdenā dzīve Kūp kā akmens. Un uz ceļiem, ceļiem Taviem ceļiem, Ik pa laikam veidojas mūsu roku Sastrēgumi. Un uz ceļiem, ceļiem Taviem ceļiem, Ik pa laikam veidojas Mūsu roku. Neļķes novīst, Bet tās sarunas, nē. Tevis dēļ es cīnos par Spartu, Un es saprotu, ko man tas prasīs. Un es saprotu, ko man tas prasīs. Un es saprotu, ko man tas prasīs. (Pauze) Un Es saprotu, ko man tas prasīs. Un uz ceļiem, ceļiem Taviem ceļiem Ik pa laikam Veidojas mūsu roku Sastrēgumi Un uz ceļiem, ceļiem Taviem ceļiem (Ceļiem) Ik pa laikam veidojas Mūsu roku. Ceļiem, ceļiem Taviem ceļiem Ik pa laikam, Sastrēgumi. Un uz ceļiem, ceļiem Taviem ceļiem Ik pa laikam - Mūsu roku. (Beigas)