Ja šī ir pēdējā diena uz Zemes man
Atceries - tu solījumu devi man
Dzīvo dzīvi tā, lai apstāties tev negribas
Aizmirsti par mani, bet es atcerēšos tevi gan
Nezinu, kā atkal es šeit nonācu
Jo visu dzīvi bail ir vienam bijis tumsā būt
Lapas kokos, roku tirpas - tās ar stundām zūd
Puksti cīnās, bet tie negribīgi ar bungām plūst
Ja sākt no jauna, vairāk nelīdzēs
Kad saule vairāk nespīdēs
Kad ļaudis vairāk nemīlēs
Jā, es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Rētas raud un tās nedzīst, nē
Dievam bļaut pretī nedrīkstēs
Ja sauks, tad es netrīcēšu
Jā, es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Katrai dziesmai savi sākumi, bet manai gals
Vienmēr prātoju, kā izskatītos tas no malas
Ja es saucu tevi, ignorē, tad, lūdzu, manu balsi
Aina beigusies, un skatītāji projām brauc
Reiz no manis būs vien palikušas teikas
Un par mani stāstīs tikai svešinieku sejas
Zini, vienmēr redzu tevi no augšas vai no lejas
Bet šajā zemē manam stāstam pienākušas beigas
Ja sākt no jauna, vairāk nelīdzēs
Kad saule vairāk nespīdēs
Kad ļaudis vairāk nemīlēs
Jā, es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Rētas raud un tās nedzīst, nē
Dievam bļaut pretī nedrīkstēs
Ja sauks, tad es netrīcēšu
Jā, es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Ja sākt no jauna, vairāk nelīdzēs
Kad saule vairāk nespīdēs
Kad ļaudis vairāk nemīlēs
Jā, es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Rētas raud un tās nedzīst, nē
Dievam bļaut pretī nedrīkstēs
Ja sauks, tad es netrīcēšu
Jā, es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Es būšu tepat, es būšu tepat, jā
Jā, es būšu tepat, jā, es būšu tepat, jā