Man dzīvē nevajag pretiniekus
Dažreiz draugu lokus jūtos taka svešinieks
Pirmstam Tu varbūt biji svarīgs, tagad esi lieks
Jā Tu pacelsi sapni, bet Tu to nesi viens
Cik ilgi tēlosi, ka Tev visa dzīve desmitnieks
Un slēpsi to no mammas itkā latenē Tev sešinieks
Cik ilgi staigāsi hudijos
Cik ilgi zem tiem segsi lietas
Gribas redzēt atspūlgu, bet lūdzu par to neprasiet
Jo reizēm redzu tajā visu, kas Es gribu būt
Reizēm redzu tajā purnu, kas pat Dievu lūdz
Reizēm smadzenēs tam purnam arī sienas brūk
Viņam viņa svarīga, bet rītā atkal viena būs
Jo viņš atkal kautko darīs, atkal kautkur brauks
Kāds tam atkal rītdien zvanīs, kāds to kautkur sauks
Reizēm liekas, ka tam vairāk vajag citus ļaudis
Atbrauks mājās nedalīsies domās, bet tās liks uz auss
Man bailes domāt, ka Es daudziem daru pāri
Jo instagrams un īsziņas tak vibrē regulāri
Ja kādreiz lasīju visu, tad Es tagad eju pāri
Gandrīz vienmēr izvēlēšos Es ar Tevi nerunāt
Un Es to nedaru aiz ļaunuma pret Tevi
Ja vien būtu iespēja to darītu pret sevi
Spogulī ir Ods, bet Es tur tikai redzu meli
Kad Es saku Man nav laika Es to pavadu ar bezdibeni
Jā es varu teikt, ka bieži esmu bedigs
Un, ka cilvēki manā aplī man ir bezgalīgas vērtības
Patiesībā viss ir tik skumji, ka paliek tas pat rēcīgi
Es gruzos tikai tad, kad smadzenēs man pietrūkst ērtiba
Tukšs skats, gaiši griesti mana ikdiena
Jūtos takā boksers, kas neatguvās no sitiena
Cenšos tēlot vēsu, kā cilvēks pēc tizla kritiena
Bet sirdi labi apzinos, ka apnicis Es visiem
Tu varbūt manī redzi Odu, bet Es egoistu
Attieksme pret tiem, kas mani mīl itkā pa seju sistu
Man vajag terapistu, nav jau tā itkā tas Tevi pistu
Labāk pasūdzēties faniem, ka tik māk uz leju krist
Ko tu čīksti? Nu jau sen visiem vienalga
Atceries par šito, kad Tu viens esi pie galda
Cenšos mīlēt visus, vienaldzība mani mīt
Jā, tā izplatās, kā vēzis un tas sūds pār mani valda
Es laikam lēni sāku pārvērsties par īstu odu
Jo, kad klāt ir viņu sezona Es nīstu tos
Ceru, ka itvisi mani ļaudis zin, ka mīlu tos
Bet negribu par to runāt labāk par to īsi īsziņo
Man jūs visi esat svarīgi tiktiešām
Lai gan zinu, ka nebūs daudzi kam ar tā liekās
Es gribu lai jums sanāk visās savās dzīves lietās
Bet katru reizi dzēšu ārā ziņu kā tev spiežās
Jo Man dzīvē nevajag pretiniekus
Dažreiz draugu lokos jūtos takā svešinieks
Pirmstam tu varbūt biji svarīgs, tagad esi lieks
Jā tu pacelsi sapni, bet tu to nesi viens
Cik ilgi tēlosi ka Tev visa dzīve desmitnieks
Un slēpsi to no mammas itkā latenē tev sešinieks
Cik ilgi staigāsi hudijos
Cik ilgi zem tiem segsi lietas
Gribas redzēt atspūlgu, bet lūdzu par to neprasiet
Jo es tur redzu egoistu, es tur redzu meli
Es tur redzu čaļi kas ir izracis sev bedri
Es tur redzu bumbu kam ir gandrīz galā deglis
Es tur redzu kādu, kas ir pazaudējis tevi, Jā
Jo es tur redzu egoistu, es tur redzu meli
Es tur redzu čaļi kas ir izracis sev bedri
Es tur redzu bumbu kam ir gandrīz galā deglis
Es tur redzu Valteru, Es redzu tikai sevi
(Es tur redzu tikai sevi)
(Tikai sevi, jā)
(Es tur redzu tikai sevi)
(Nevienu citu, kā tikai sevi jā)