Kad mazais Valters auga, tad viņam apkārt bija ielas
Es dzirdēju katru nakti, bet es redzēju tikai dienas
Es dzirdēju kā pie veikala par sūdu runā sievas
Tāpēc interesēja naktīs, kas man notiek aiz manas sienas
Jā, es redzēju daudz lietas un piedalījos dažās
Nekas liels, bet dažas reizes esmu bijis mentu vajāts
Toreiz likās, esmu liels rajona fujaks galvā savā
Bet atskatoties saprotu, ka aiz deguna sevi vazāju
Es gribēju būt viņi, jo starp viņiem esmu audzis
Tāpat kā viņiem, manai ģimenei nebija naudas
Viņus redzēju katru dienu, tie mani apkārtējie ļaudis
Biju sētā katru dienu, likās, ka tas man ir ļauts
Likās ielas mani sauc, bet es neesmu tāds fujaks
Starp lieliem rajona večiem, es bļe izskatos kā duraks
Man varonis bija Marshall's, viņiem varonis bija Tupaks
Viņi piekopa ielu kodu, kamēr es biju sīks stukačs
Kad ielas pārņēma naktis, te visi gāja dalīt dunkas
Bet lielam rajona Odam, bija pat mīzaks no tumsas
Kamēr viņi pūta sniega tā kā vēji no tundras
Es muterītei lūdzos sēdēt pie datora vēl stundu
Lai gan neviens no tiem nezināja par mani kā puiku
Es vienmēr domāju kā tas būtu līdzi darīt tiem huiņu
Biju vājš pēc dabas, tāpēc meklēju vājākus purnus
Kurus censties iebiedēt un draudēt sadot pa purnu
Mazliet paaugos un sāku ļoti agri jau buhāt
Tad kad pārcēlos uz Rīgu, sāku sūdu jau runāt
'Eu bļe Rīgas čuvak, sargies', pārdevējai neteicu 'Paldies'
Jo bļe kurš gan kaut ko man izdarīs, es atbraucu no laukiem
Es to fujaku vietā sāktu sevi saukt par Voldemortu
Jo sapistu tam degunu, sīkais lauku dolbajobs
Pateicīgs, ka nepiepildījās vēlmes no bērnības
Jo bez rajona sūda, mana dzīve bijusi vien svētība
Paldies Dievam nezinu kā tas ir savus čomu apglabāt
Bet es zinu čali, kuru diemžēl sakapāja
Es un mana sirds, viltus rajona puiku aprakām
Bet atmiņas un lietas savā smadzenē es saglabāju
Ielu dzīve nav priekš Oda, bet tā arī nav man sveša
Dažreiz sega bija jaka un mans spilvens bija trepes
Sētas čaļi gāja ar līkumu, ja redzēja zaļas vestes
Jo tiem vienmēr interesēja, ko savās kabatās nes
Jā, es neturu rajonu, bet esmu daļa no tā
Lielie rajona džeki, pat reizēm padod man kāsi
Neesmu balts un pūkains, reizēm ar to baroju nāsi
Un tur aptuveni beidzās mani rajona stāsti
Protams, kāvies esmu arī un es zinu, ka man sanāk
Neesmu labākais, bet parasti protu stāvēt pa savam
Parasti cenšos visu izrunāt, nu tā, lai pa labam
Bet ja nevaram tā, es mērķēju deguna galam
Un es zinu, ka es dziesmās saku, ka iedošu pa pauri
Bet man sadotu pa galvu vairums rajona ļaudis
Un es zinu, ka es diršu, ka es pelnu tos taukšķus
Bet es zinu ka tā būs, tu vari mani saukt par klaunu
Tu vari saukt mani par dauni, bet es zinu, ka man sanāks
Tikai lūdzu Dievu, lai to nenopelnītu tik svarā
Varbūt daži plug'i zināmi man paziņu barā
Un neviens to nedara savas izvēles labā
Tāpēc Dievs svētī plagus gan manus un gan tavus
Jo es neesmu tas fujaks, kas tādu dzīvi sauktu par savu
Daži fujaki tam dzīvo un daži tādēļ mirst
Un ja tu nerespektē viņus, tad tu vari pisties dirst