Betona sienas mani ievelk kā atvars It īpaši nedēļas beigās, kad dedzinam aknas Cerībā, ka nevarēs mani kāds nezināms atrast Liekas, ka paslēpšu sevi Bet māju sienas ir aklas Kaut arī neprotu rakstīt kā reiz kāds literāts pratis Zinu ka jakas piedurknē slēpjas kāds diženāks sapnis Svilināt plates un patērēt tintes galonu dienā Rakstīt uz ielām ar reklāmu balona vietā Neceru dabūt zelta medaļas ar kartona dziesmām Un būvēt ēkas ar stikla kāpnēm un marmora sienām Par to rakstu, kad naktīs iedvesmas kargo man pienāk Un tad kad sabiedriskajā sanāk bez talona iekāpt Tas nav viegli, pētīt griestus, kad prātā zobrati negriežas Nerakstu viņai ziņas, jo liekas viņa to necieš Liekas viss ir tik diži bet mēs esam prasti zemieši Kam asinīs ir vēlme pretoties un rast nemieru Bet Es neeju naktī kost, es šobrīd prosta attīros Sasmalcinu reperus un pēc tam metu skapī tos Es savu laimi slēpju papīros un grafītos Un man pat īsti nerūp vai dēļ tā mani kāds apbrīnos Gribu lai visur miers Jo kari tāpat beidzas reiz Nav man naida pret tiem, kas man kādreiz bieži teica:"Beidz" Man vajag uztīt, puikas to pēc šitā reisa veiks Man tā jau iet labi, bet puse jūs sakat: "Ej pa kreisi" Es savu ceļu zinu, nevajag jūsu GPS Krāju pieredzes punktus, lai ir ko savā CV mest Radi savus mērķus un man paplašinās zīlītes Man nevajag pat (?), esmu (?) tajā brīdī es Un šajā naktī es to jūtu daudz stiprāk Te virmo dūmi, un vispār tas nav tik cool visu laiku kūpināt bieži Bet es neklūpu, es to mūzikā lieku Šonakt klusēju, man neprasās pat studijā kliegt No rīta guļu kā beigts Neceļu trubu, jo neceļos pats Tuvu pie sejas paveras skats, kur pat (?) Bet es tur neiešu Tas nav manā plānā Man vajag laimi nevis lai balvas uz galda ir kārtām Man vajag laimi nevis papīru Gaisu manās plaušās, mazliet gaismu manā sapnī Un atrauties no ēnas, kura taisas mani aprīt Prom no enerģijām sliktām, kuras laižas man gar acīm Un maizi manā skapī Un sviestu manā traukā Ko vispār es daru? Ļaudis bieži man to jautā Es bieži esmu outā Tik pat bieži esmu skaidrā Man liekas man ir maz Bet tomēr liekas man ir vairāk kā man liekas Man ir vairāk kā es gribētu Kad mazāk par to domāju Kaut vairāk par to zinātu Cik laika manās rokās? Cik laika manā pulkstenī? Cik aitas manās domās, kad es nespēju iemiegt? Jā, tas ir vaibs ar tādu nokrāsu