Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti. Ledus gabalu lauskas trauslas Slēpjas zem septītās ribas Un tad, kad paliek auksti Es ziemu apēst gribu. Bet naktīs nevaru aizmigt Kad vētras ūdeņus plosa Tad es jūtos kā vientuļa sala Var kā krūzīte bez osas. Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti. Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti. Caur blāvu virtuves logu Rīta saule laužas iekšā Kā ostā atgriežas kuģi Tā es atgriežos tavā priekšā Un kā reiz rakstīja dzejnieks Tādas lielas laimes jau nav Ir tikai mazas laimītes Un tagad kopā mums ir katram sava Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti. Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti. Man pieder debesu gabaliņš Tur starp Enguri un Roju Kuru ikvakaru rietos, Caur logu samīļoju Un reizēm slīkstu asarās Tās birst kā no sieka Es vienkāršu raudu, Raudu no prieka. Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti. Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst Sniegu apēst Kā konfekti.