Es nesasniedzu grāmatas beigas
Zeme griežas zem manām kājām un strādā kā skrejceļš
Vajag pašam gādāt, lai veicas
Par spīti tam, ka gribi telefonu, bet dāvanā - peidžeris
Vai kādreiz būs gana labi?
Man ļoti gribās tagad darīt darbu, bet darbs dara mani
Kā lai pacel līmeni kā pavasara pali
Paprasi, ja vari, zinu, ka tam pamatā ir gadi
Man vajadzēja sākumā jebkādu, tad lētu un tad dārgu
Man vajadzēja karjeru, tad bērnus un tad zārku
Laiks, tad, kad nevajag, iet par lēnu, tad par ātru
Ko man darīt, lai es spētu būtu tam pāri?
Pajautā man kaut ko vieglāku
Dažreiz šķeit, ka vien pa apli iet
Kaut kā nepietiek un pāri nepaliek
Ļauj man cauri laikam skriet
Lai dzīve man garām nepaiet
Darbi, darbi, kaut ko ceļam tā kā kastes
Par spīti evolūcijai mēs ķeram savas astes
Rūpīgi numurējot ķermeņus un pases
Ar panākumiem spēlējam ķerenes kā plates
Visu laiku perifēju septiņas kā klases
Pavasarī nepamani ceriņus un apses
Kas jādara, jādara, brienam celiņus un takas
Mums visiem ir uz kaut ko lielas cerības kā rags
Man godīgi beidzot pat sanāk laiks vienu reizi
Lai pēc darba es šovakar paspētu aiziet uz veici
Bet es iekrītu prosta gultā un aizmiegu uzreiz
Tāpēc ej, man laikam vajag vienu breiku
Laiks man garām skrien, nekad nepietiek
Laiks man garām skrien, nekad nepietiek
Laiks man garām skrien, nekad nepietiek
Laiks man garām skrien
Dažreiz šķeit, ka vien pa apli iet
Kaut kā nepietiek un pāri nepaliek
Ļauj man cauri laikam skriet
Lai dzīve man garām nepaiet