Tavs nams, tava pils, kaut ar no smiltīm uzceltā Kamēr vēji klusē, kamēr pērkons nerunā Nezinu kas būs, rīt varbūt sāks atkal lietus līt Tavas smilšu pilis par dubļiem pārvērtīs Jautāsi tu man "Ko tagad darīt?" Un es teikšu tev to ko vienmēr Nezinu gan, nezinu gan, nezinu gan Tu neprasi man, es tiešām nezinu gan Tad labāk jau sliet stikla pili debesīs Zvaigznes mākoņratos gar logu garām trauks Ja nu vienīgi rīt sāks degošs zvaigžņu lietus līt Saplīst stikla pilis un lauskās būs jau rīt Mans nams, tava pils, lai paliek sapņos uzceltās Nevajg' sevi mānīt tā ir tik pasakās Kur tu vēl gribi iet? Kur ir tā vieta pasaulē? Ceļa malā vaicās kāds vientuļš ceļinieks