Laikam laika nav Viņš tāpat kā vējš apdzen mani ceļmalā Un es atkal viens ceļa putekļos Maldos savā atmiņā Vēl kaut kas man domāt liek par tevi Viss kādreiz tika nepateikts Un es apsēdies šai ceļa malā Raktu baltu vēstuli tev Kur gan paliek tava celtā stikla pils Kur tavs tālā ceļa gals Varbūt kāds to parādīs vai priekšā teiks Kāda ceļinieka balss Locu balto vēstuli uz pusēm Būs lidmašīna pastnieks mans Un lai vējš to paceļ baltos spārnos Lai var līdz galam lidot tā Aizlido mana balta lidmašīna No aprakstītām lapām locītā Tā būs mana vēstule pēdējā Uz lidmašīnas papīra spārna rakstītā Es lūdzu vējam celt to debesīs Lai nesamirkst papīra spārni Manu vēstuli tā tev aiznesīs Un pieklauvēs tavā logā Man balta ziņa lēnām šūpojas Vējš to negrib augstāk laist Iedzen viņš to melnā lietus mākonī Tā sāk manam skatam gaist Lietū samirkst tavi papīra spārni Viss uzrakstītais izdzisīs Un tu kritīsi tepat uz ceļa Tavs lidojums būs bijis īss