Tie norimuši svētku rītus Un svētvakarus iezvanīt Zem subējuma varš un sidrabs Pār klusumu un mieru spīd No skaņām apreibušās mēles Ne kādu aicina, ne sauc No savu zvanītāju spēlēm Viss senais mirdzums jānotrauc Kā pieminekļi, gadus skaitot Skaitļiem pierē zvani rūs Savus zvanītājus gaidot Mēmām mutēm izsmej mūs Vēl kāda nemākuļa roka No miega modina, lai skan Un iekliegdamās mēle lokās Un spalgās trīsās nodreb zvans Kā pieminekļi, gadus skaitot Skaitļiem pierē zvani rūs Savus zvanītājus gaidot Mēmām mutēm izsmej mūs