Kur mūsu ceļi, kur mūsu tilts Kas īsti meli, kas tikai vilts Ar vārdu satriekt, ar krustu sist Lai nokrīt ceļos dzīvajo cilts Visapkārt meli un Kangars ir dzīvs Zobenu rokā un acīm, kas mirdz Grieziet ceļu, nestājiet Lai iedzer šņabi un krīt Kur mūsu sudrabs, kur mūsu zelts Ko domā bērni, ko Saulrieta Dēls? Aiz matiem gaisā, un jūra lai rēc Par Pasaules galu, kas nav nekā vērts Nāks jauni pali un varbūt kāds ķelts No sāpēm raudās un ķersies pie sirds Būs jauni kari tad, kad būs vēls Lai iedzer šņabi un brēc Karos un dvēselē Nekad nav miers Jo tavās vēstulēs Tik daudz uzrakstīts lieks